Kredīti un to attīstība

aizdevumsKredīti un ātrie kredīti ir jau sen pazīstami visā pasaulē un nostabilizējuši savas pozīcijas mūsdienu tirgus laikmetā. Taču vai kāds ir aizdomājies, kā vispār sākās šāda prakse – aizdodu naudu un saņemu atpakaļ ar/bez procentiem? Tie, kuri interesējas par vēsturi, iespējams ir izpētījuši kredītu pirmsākumus, taču tiem, kuriem par to nekādas informācijas nav, piedāvājam ieskatīties mūsu veidotājā aizdevumu un kredītu vēstures kopsavilkumā, kurā apskatām arī to, kā tas ir attīstījies līdz mūsdienām.

Senās civilizācijas

Jau 3. gadsimtā pirms mūsu ēras, bija novērojami kredītu priekšteči. Turklāt tiem tika izveidoti specifiski kredītu līgumi. Kreditēšana sabiedrībā tika uzskatīta par ļoti ienesīgu un prestižu biznesu, turklāt, ja kredīta ņēmējs nevarēja laicīgi aizdevumu atmaksāt, kredītlīgumā bija punkts, ka šādā gadījumā, viņš kļūst par aizdevēja vergu. Babilonieši, savukārt, varēja ieķīlāt savus bērnus, lai atmaksātu parādu. Tipisks un nekas neparasts bija tas, ja aizdevums tiek iegūts ar melu palīdzību. Ja aizdevums netiek atmaksāts, kreditoram bija tiesības viņu sēdināt cietumā, taču tajā pašā laikā, parādnieku varēja brīvi pārdot pilsētas centrālajā laukumā, lai parādu dzēstu. Likums vienmēr bija kreditoru pusē.

Augļošana

Lai arī augļošana ( procenti naudā pret naudu) tika uzskatīta par lielu grēku, tas neliedza attīstīties vairākiem baņķieru namiem, kas tie paši augļotāju uzņēmumi vien bija. Šis jēdziens radās ļoti vienkārši – kad kļuva apgrūtinoši un bīstami pārvadāt savus zelta un dārglietu krājumus, radās doma tos uzticēt juvelieriem, kuriem bija samērā drošas dārgmetālu uzglabāšanas vietas. Juvelieri ar prieku pieņēma šādu piedāvājumu, taču pretī par to prasīja procentus, jeb augļus. Glabātājiem tika izrakstīti vekseļi, ar kuriem bija drošāk ceļot un iepirkties. Kad dārgmetāla krājumi bija pieauguši, taču kustība bija niecīga, radās ideja uz noguldītāju rēķina, aizdot tiem, kam bija radušās problēmas, protams, piemērojot augļus, jeb procentus.

Obligātās rezerves

Domājams, ka ne tikai bankām, bet arī citām kredītiestādēm pieder Obligātās rezerves. Šis ir resurss, kas tiek izmantots gadījumos, ja klients vēlas savu noguldījumu izņemt ātrāk nekā sākotnēji bija iecerējis. Tā kā kredīti tiek izsniegti balstoties uz noguldījumu apmēru un bankas pelna no procentiem, nedrīkst pieļaut gadījumus, kad banka ir klienta līdzekļus izsniegusi citam kā kredītu un nu pirmais paliek bešā. Tādēļ, lai bankai vieglāk būtu operēt ar šiem līdzekļiem, noguldījumi tiek iedalīti divās daļās – beztermiņa noguldījums, kas tiek izmaksāts tad, kad klients vēlas, un termiņnoguldījums, kas netiek izmaksāts ātrāk par beigu datumu.

Kredītu veidi mūsdienās

No pirmo kredītu izsniegšanas ir pagājis neiedomājami ilgs laiks, un tas ir tikai normāli, ka šāda sfēra attīstās, lai neierūsētu un ar garu degunu nepaliktu ne aizdevuma ņēmējs, ne pats kreditors. Mūsdienās tiek piedāvāti gandrīz 10 dažādi kredīti ko piedāvā bankas un, protams, neaizmirsīsim arī aizdevumus, kas tiek izsniegti no lombardu, privāto kreditoru un ātro aizdevēju puses. Arī aizdevuma termiņi katram kredīta veidam ir atšķirīgi – sākot no viena mēneša, vai pat mazāk un beidzot ar laiku līdz par vairākiem desmitiem gadu. Populārākie kredīti ir patēriņa kredīti, studentu un studējošā kredīti, hipotekārie kredīti, overdrafti un līzingi. Sīkāk par katru no šiem veidiem apskatīsim citā reizē.

Kredīti noteikti ir ļoti vilinoši, jo pēc šāda principa tiek pievilināti klienti, taču atceries – pirms aizņemies, vienmēr rūpīgi apsver to, vai nebūs problēmu ar aizdevuma atmaksu un saistību beigās priecīgas būs abas puses!

Skatīts: 5105